Āfrika. Ritmiskā un daudzveidīgā tautas mūzika

Āfrika. Ritmiskā un daudzveidīgā tautas mūzika

Runājot par Āfriku varam teikt, ka par tautas mākslu, šajā valstī var saukt mitoloģijas, reliģijas, rituālu, buršanās, tautas medicīnas un mūzikas apvienojumu. Neatņemama, daudzu Āfrikas tautu un cilšu, ikdienas sastāvdaļa ir mūzika, to nav iespējams nodalīt no tautas, tā ir sastopama viņu sadzīves rituālos – skan oficiālajās ceremonijās, reliģiozajos rituālos, izpildot dažādus darbus, kā arī atpūšoties.

Āfrikā, praktiski, nav sadalījuma, kas tu esi aktieris vai skatītājs: jebkurš, svētku dalībnieks, rituāla dalībnieks, var tikt iesaistīts kopējā darbībā, kura tiek izpildīta mūzikas pavadījumā. Der atzīmēt arī tādu interesantu faktu, lielākā daļa, Āfrikas mūzikas, vēl līdz mūsdienām, nav nekur pierakstīta, tā tiek nodota no paaudzes uz paaudzi, no mutes mutē. Šis fakts, traucē un neļauj, izpētīt šo mūziku un tāpēc tā joprojām skan mums noslēpumaini un mistiski. Tradicionālā Āfrikas tautas mūzika, no citām tautas mūzikām atšķiras ar savu žanru daudzveidību. Dziesmas un dejas visu laiku mainās: vieni žanri pazūd, citi uzrodas vietā. Pie visnoturīgākajiem žanriem varam minēt darba žanru, reliģiozo, varonīgo un lirisko žanru.

Viens no savdabīgākajiem un izteiksmīgākajiem, Āfrikas tradicionālās mūzikas veidiem ir ritms, kuram pieder dominējošā loma. Mūzikas pamatā ir asimetriskie ritmi, polimetrija un poliritmija, kuras it īpaši izceļas ansambļu izpildījumā. Āfrikas tautas mūzika no klasiskā mūzikas atšķiras ar melodiskām kustībām, nevis ar akordiem. Dziesmas, mēs parasti dzirdam, divabalsīgā izpildījumā. Katrai, atsevišķai, Āfrikā dzīvojošai etniskajai grupai ir sava tautas mūzika, kura tiek izpildīta, viņiem zināmā manierē.

Atšķirības ir manāmas arī starp centrālajiem, rietumu un dienvidu rajoniem, kā arī ziemeļu un austrumu Āfrikas rajoniem. Tas ir saistīts ar dažādu, katra reģiona attīstīšanās vēsturi. Kontinenta ziemeļos un austrumos, viduslaikos, lielu iespaidu uz vietējiem iedzīvotājiem atstāja Arābijas tautas, bet tajā paša laikā, dienvidu, rietumu reģions un centrs, palika neskarti līdz globālās kolonizācijas sākumam. Jāsaka, ka savu iespaidu, uz Āfrikas tautas mūziku, atstāja arī Eiropas kultūras, kuras ienāca šajā kontinentā. Daudzi mūzikas stili, transformējās jaunos mūzikas ritmos.

Āfrikas tautas mūzika, savos pamatos iedalās vairākos, sarežģītos ritmiskos “zīmējumos”, kura uzklājas viens otram virsū un dīvaini savijas vokālā daudzbalsībā. Āfrikas, visas mūzikas saknes, ir neskaitāmi daudz runājošo bungu. Afrikāņu bungu polimetrija rodas tad, kad vienlaicīgi tiek izpildīti divi vai trīs ritmi, kuri savā starpā savijās un mistiski sadarbojas savā starpā. Kopā ar šīm bungām, skan arī daudzbalsīga dziedāšana, kurā katrs dziedātājs, izpilda savu pamatlīniju un tajā pašā laikā, šī dziedāšana saplūst kopā ar pārējo dziedātāju dziedāšanu. Melodijas akcenti un ritmika, visu laiku novirzās un krustojas, veido dīvainus muzikālos “zīmējumus”.

Šī, mūsdienīgā Āfrikas mūzika , ar savām izpausmes īpatnībā, ir radusies pateicoties kolektīvai dziesmu dziedāšanai. Ar mūzikas palīdzību Āfrika cilvēki sazinās un mijiedarbojās. Šeit nav pieņemts pasīvi klausīties mūziku, kā jau mēs minējām, šeit klausītāji aktīvi piedalās dziesmu izpildīšanā. Viņi parasti, vai nu dejo, vai dzied. Tā ir radies jautājumu – atbilžu mūzikas stils.

Katram dziesmas, melodijas vai dejas izpildītājam ir sava vieta un viņš precīzi sadarbojas ar pērējiem izpildītājiem. Āfrikā mūzika ir sazināšanās veids starp cilvēkiem. Sazināšanās laikā, tiek apspriesta jebkura tēma, kura viņus interesē. Āfrikas tautas mūzikas mērķis – saaicināt kopā pēc iespējas vairāk cilvēku. Dziesmu izpildīšanas laikā, bieži vien koris, kurš sastāv no klausītājiem, dzied līdzi galvenajiem dziesmu izpildītājiem. Dziesmas laikā vienmēr veidojas saruna, kontakts, visu dalībnieku vidū, un apspriesta tiek tā tēma, par kuru tika uzdots jautājums.