Itāļu tautas dziesmas – ceļš cauri gadsimtiem

Itāļu tautas dziesmas – ceļš cauri gadsimtiem

Par Itāliju var teikt, ka tā ir kā puzle, kura no maziem gabaliņiem – visiem Itālijas reģioniem, ir izveidojusi un uzdāvinājusi pasaulei, nepārspējamus muzikālos skaņdarbus un nepārspējamus meistarus kultūras jomā. Uz visizcilākajiem itāļu māksliniekiem, lielu iespaidu ir atstājusi tautas māksla, tajā skaitā arī melodiskās itāļu dziesmas. Gandrīz, visām, šīm dziesmām ir zināmi autori, bet tas netraucē, šīs dziesmas saukt par tautas dziesmām.

Nav izslēgts, ka tas ir saistīts ar itāļu dabisko vajadzību pēc muzicēšanas. Tādu apgalvojumu mēs varam izteikt par visiem Itālijas reģioniem, sākot ar dienvidu Neapoli un beidzot ar ziemeļu Venēciju. Šo faktu apliecina arī neskaitāmie muzikālie dziesmu festivāli, kuri notiek šajā valstī.

Itāļu dziesmas zina un mīl visā pasaulē, tās ir klausījušies mūsu vecāki, tās klausāmies arī mēs, arī mūzu bērni ir dzirdējuši šo mūziku.

Itāļu valoda ir izveidojusies 10. gadsimtā, bet itāļu tautas dziesmas, kā apgalvo zinātnieki, ir radušās 13. gadsimtā. Tās bija dziesmas, kuras izpildīja klaiņojošie žonglieri un citi mākslinieki, pilsētas tirgus laukumos. Dziesmu teksti vēstīja par mīlestības un ģimenes scēnām, to izpildīšanas stils bija samērā rupjš, bet to var nosaukt par atbilstošu viduslaikiem.

Vispopulārākā dziesma, kura ir saglabājusies līdz mūsu dienām ir “Contrasto”, kurā tiek risināts dialogs starp meiteni un viņā iemīlējušos jaunekli.

Atdzimšanas laikmetā, Itālijas iedzīvotāju vidū, populāra kļuva sadzīves muzicēšana, iedzīvotāji, pulcējās mūzikas mīļotāju pulciņos un spēļēja uz visdažādākajiem instrumentiem. Kopš tiem laikiem, dziesmas ieguva plašu popularitāti un sāka Itālijā skanēt visos iedzīvotāju slāņos.

Ja mēs runājam par tautas folkloru, tad mēs nevaram nepieminēt tos muzikālos instrumentus, kuru pavadījumā, tika šīs dziesmas izpildītas.

  • Vijole, kura savu mūsdienīgo izskatu ārējo izskatu ieguva 15. gadsimtā. Šo, tautā dzimušo mūzikas instrumentu, itāļi ir ļoti iecienījuši.
  • Lauta un tās pirenejas variants – vihuela, tie ir mūzikas instrumenti, kuri izplatījās pa visu Itālijā, 14. gadsimtā.
  • Tamburīns. Tas ir viens no mūzikas instrumentiem, kurš Itālijā nokļuva no Provansas. Dejotājs pats sev akompanēja, tarantellas izpildīšanas laikā.
  • Flauta. Savu popularitāti tā ieguva 11. gadsimtā. To ļoti bieži izmanto kopā ar tamburīnu.
  • Leijerkaste. Leijerkaste ir mehānisks pūšamais instruments, kurš Itālijā kļuva populārs 17. gadsimtā, starp klaiņojošajiem muzikantiem.

Itāļu tautas dziesma “Santa Lucia” ir kļuva par neapolitāņu mūzikas dzimšanas brīdi. Neapole – ir Kampanijas reģiona galvaspilsēta, kura Itālijas dienvidos, tiek uzskatīta par vienu no visievērojamākajām pilsētām. Tieši šajā pilsētā ir dzimusi satriecošā, liriskā neapolitāņu tautas dziesma – brīnišķīgā “Santa Lucia”.

Neparastā daba, maigais klimats un ērtā atrašanās vieta jūras līča piekrastē, padarīja šo pilsētu par pievilcīgu, gan neskaitāmajiem iekarotājiem, gan vienkāršajiem pārceļotājiem. Vairāk, nekā 2500 gadu garumā, šī pilsēta sevī ir uzņēmusi un savā mūzikā atspoguļojusi, daudzu kultūru tautas mūziku.

Par neapolitāņu, tautas dziesmu, dzimšanas laiku, tiek uzskatīts 13. gadsimts, kad bija ļoti populāra dziesma “Saule lec”. Tieši šis laiks ir itāļu Atdzimšanas laikmets, kad strauji sāka attīstīties itāļu pilsētas un cilvēku apziņa sāka atstāt tumšos gadsimtus. Šajā periodā, cilvēki pārstāja uzskatīt, ka dejas un dziesmas ir kaut kas grēcīgs, viņi sāka sev atļaut priecāties par dzīvi.

14. – 15. gadsimtā, iedzīvotāju vidū bija populāras jautras četrrindes, kuras tika sacerētas dienas gaitā. 15. gadsimta, otrajā pusē, Neapolē dzima vilanella ( lauku dziesma), kura tika izpildīta daudzbalsīgi, lautas pavadījumā.

Bet, mums zināmās, neapolitāņu tautas dziesmas uzplaukums, sākās tikai 19. gadsimtā. Tieši šajā, periodā, tika nopublicēta Teodora Kotarau, vispopulārākā dziesma “Santa Lucia”. Šī dziesma ir uzrakstīta īpatnējā žanrā, kuru tulkojumā varētu nosaukt par “dziesma uz ūdens’. Dziesma tika izpildīta neapolitāņu dialektā un tika veltīta skaistajai, piejūras pilsētas Santa Lucia. Tas ir pirmais neapolitāņu muzikālais skaņdarbs, kurš no dialekta tika iztulkots itāļu valodā. Šo dziesmu izpildīja Enriko Karuzo, Elviss Preslijs, Robertīno Loreti un daudzi citi, pasaulē slaveni mākslinieki. Neapolitāņu tautas dziesmas ir pazīstamas visā pasaulē, tieši tāpat, kā pazīstamas un mīlētas ir arī Venēcijas tautas dziesmas.

Itāļu tautas mūzika ir tik daudzveidīga, ka par to nav iespējams uzrakstīt vienā īsā rakstā. Neticami melodiskā itāļu valoda, brīnišķīgi skaistā daba un vētrainā valsts attīstīšanās vēsture, uzdāvināja pasaulei fantastisku kultūras fenomenu – itāļu tautas dziesmu.