Latviešu tautas mūzika

Latviešu tautas mūzika

Latviešu ciltis sāka apdzīvot Baltijas valstu reģionu tālā pagātnē, aptuveni 2 tūkstošus gadus, pirms mūsu ēras. Latviešu mūzikas kultūras pamatā ir latviešu folklora, melodiskas tautas dziesmas un dainas. Līdz 12. gadsimtam, folklora attīstījās savā dabiskajā vidē, bet 12. gadsimta sākumā Latvijā ieradās krustneši un atnesa kristietību. Līdz ar to, latviešu tautas mūzikā parādījās jauni, kristietībai raksturīgi rituāli un elementi. Folklora tajā laikā netika nosodīta, bet netika arī atbalstīta. Visas izmaiņas, kas norisinājās tajos laikos ar cilvēkiem un ar tautu, tika atspoguļoti mūzikā un tautas dziesmās. Tautas dziesmas kļuva aizvien skanīgākas, daudzveidīgākas un izteiksmīgākas.

19. gadsimts. Liela loma kultūras un mūzikas attīstībā bija arī valsts ģeogrāfiskajam stāvoklim, jo tā atrodas uz ass, kura savieno rietumus un austrumus. Jau kopš Kurzemes (Kurlandes) hercogistes (XVI – XVIII. gadsimtā), Jelgavā, vēlāk arī Rīgā, ar koncertiem uzstājās daudzi Eiropas mākslinieki, kuri šeit apstājās un kādu brīdi uzturējās pa ceļam uz vislielāko reģiona centru, kurš atradās Sanktpēterburgā. 1830. gadā, vairākas sezonas Rīgā dzīvoja un strādāja, pasaulē slavenais mūziķis, bet tajos laikos, vēl ļoti jaunais komponists – Rihards Vāgners. Viņa vārdā šobrīd ir nosaukta viena no Rīgas koncertzālēm.

Jauns posms Latvijas mūzikā sākās 19. gadsimtā, kad Jānis Cimze, kurš savu izglītību bija saņēmis Vācija, ielika pamatus Latvijas nacionālajai mūzikai. Svarīgu lomu uz Latvijas mūziku, paralēli vācu kanoniem, atstāja arī krievu muzikālā skola, jo liela daļa jauno muzikantu izglītību bija saņēmuši Sankt – Pēterburgas un Maskavas mūzikas skolās. Galvenais iedvesmas avots bija un turpināja palikt tautas dziesmas, kuras rūpīgi tikta atlasītas gan priekš koru izpildīšanas, gan, arī nedaudz vēlāk, priekš simfoniskā orķestra izpildīšanas.

Galvenais Dainu vācējs ir Krišjānis Barons, viņš līdz pat mūsu dienām tiek uzskatīts par latviešu kultūras un nacionālas apziņas varoni. Viņš ir atstājis Latvijai un Latvijas tautai neaizmirstamu mantojumu – Dainas, veicinājis tautas dziesmu saglabāšanu un to apkopošanu. Kopējais tautas dziesmu daudzums sasniedz 2,8 miljonus, tajā skaitā ir aptuveni miljons tautas dziesmu un vairāk par 30 tūkstošiem melodiju. Komponisti ir savākto materiālu par pamatu jaunu skaņdarbu radīšanai. Parasti, tā bija un ir dziesmu, kuras paredzētas koru izpildīšanai, apstrāde. Tādas dziesmas tiek bieži izmantotas koros.

1873. gadā notika pirmie Latvijas Dziesmu un Deju svētki. Šo svētku, dziesmu repertuārs tiek balstīts uz latviešu tautas dziesmām un simbolizē, visas latviešu tautas vienotību. Tieši šajā laikā parādās pirmie, oriģinālie skaņdarbi koriem un simfoniskajiem orķestriem, tajā skaitā arī Latvijas Himna. Visi skaņdarbi, kurus ir sacerējuši Andrejs Jurjāns, Jāzeps Vītols, Emīls Dārziņš, brāļi Jāzeps un Jānis Mediņi, tagad ietilpst Latvijas mūzikas zelta fondā.

Senās mūzikas koncerti apbur ar veidu, kādā tie tiek pasniegti. Bieži vien tādu koncertiem izvēlās senās pilis vai baznīcas. Tas ļauj mums atgriezties senā pagātnē, sajust to laiku elpu, izbaudīt kvalitatīvo izpildījumu un gūt milzīgu baudu no tautas mūzikas klausīšanās.