Spāņu tautas mūzika

Spāņu tautas mūzika

Spāņu tautas mūzika, no citu tautu mūzikas, atšķiras ar skaidru ritmu un daudzveidīgām, melodiskām, deju mūzikas kompozīcijām. Spāņu tautās mūzika un dejas ir nešķiramas. No citu tautu dejām, spāņu dejas atšķir savdabīga tēlu iemiesošanās, vokālā zīmējuma reljefs un nepierasta emocionalitāte. Viena no raksturīgākajām spāņu mūzikas īpatnībām ir melodiska mūzikas atskaņošana.

Spāņu tautas mūzika, tika sadalīta pa reģioniem un tas atstāja lielu iespaidu uz dažādiem, tautas mākslas attīstības posmiem. Piemēram, Kastīlijas, mums asociējas ar vokālā dziedāšana uz akompanementa fona ar sarežģītām ritmiskām partijām. Katalonijas mūzika, visvairāk sevī ir saglabājusi mavritāņu mākslas raksturu. Andalūzija, savas emocijas izrāda ļoti ekspresīvi – ar biežu jautras un bēdīgas mūzikas maiņu. Aragona savā dejā, vienmēr demonstrēs labu garastāvokli un milzīgas dzīves alkas. Tas viss, ir radis atspoguļojumu, spāņu tautas mūzikā, kā arī jaunu muzikālo, žanru radīšanā, kuros dziedāšana un dejošana mijas ar personāžu dialogiem.

Par labāko spāņu mūziku, tiek uzskatīta mūzika, kurai ir dejas raksturs. Laikam, ikviens, kurš interesējas par mūziku, nešaubās, ka labākā spāņu mūzika ir tieši deju mūzika. Spānijas kultūras mantojumu pārstāv vairāk nekā 200 tradicionālās tautas dejas. Daudziem no mums liekas, ka spāņu flamenko ir vienīgā, viņu tautas deja, tā tas nav, un tā domā tikai tie cilvēki, kuriem ir stereotipā domāšana. Ja mēs, kaut mazliet izkāpjam no saviem rāmjiem un painteresējamies, kas notiek pasaulē, tad ieraugām daudz jaunu un skaistu lietu. Tieši tā tas ir arī ar spāņu tautas mūziku un dejām.

Labākā spāņu mūzika ir:

  • Hota. Tā ir labākā, Aragonas provinces mūzika, kura ir radusies no seno ķeltu himnām. Aragonas hota ir ļoti daudzveidīga un neparedzama, tās izpildītāji, dejas laikā, var negaidīti mainīt ātrumu, figūras, soļus kāju celšanas brīdi, rokas dejas laik;a, gandrīz netiek izmantotas.
  • Pasadoble. Pasadoble ir viena no labākajām spāņu mūzikām. Tā ir temperamentīga, dzīva un ekspresīva deja, kura tulkojumā nozīmē “dubultais solis”. Pasadobles sākumi ir meklējami Spānijas, vēršu cīņās un dejas būtība ir vērša un toreodora attiecības horeogrāfiskajā variantā. Šīs, spāņu mūzikas popularitāte ir kļuvusi tik liela, ka pasadoble ir iekļauta, mūsdienas balles deju, Latīņamerikas deju sarakstā.
  • Bolero. Bolero, arī ir viena no labākajām spāņu mūzikām, kurā attēlo cēlsirdīgo, spāņu idalgo stilu. Šīs dejas, izpildīšanas laikā, skatītājiem rodas iespaids, ka dejotāji atrodas virs zemes. Pateicoties, šim iespaidam, radās arī dejas nosaukums “bolero”, kurš tulkojumā nozīmē “planēt”.

Labākā spāņu tautas mūzika ir tik savdabīga un daudzveidīga, temperamentīga un dzīvespriecīga, ka to nav iespējams neatpazīt, mūsdienu, lielajā informācijas plūsmā. Pirmām kārtām, pie spāņu mūzikas instrumentiem, mēs varam pieskaitīt daudzveidīgās ģitāras. Visizplatītākās ir: bandurria, gitarilla, gitarron, rabel, un citas.

Katrā, Spānijas reģionā, ir sava, muzikālo instrumentu spēlēšanas maniere. Bet, visvairāk, spēlēt tautas mūziku uz ģitāras mīl Andalūzijā un Aragonā. Šim, muzikālajam instrumentam, mūziku ir sarakstījuši izcili komponisti; Sore, Areas, Tarrega, Segovija un daudzi citi.

Vēl viens, ļoti pazīstams un plaši izmantots, spāņu mūzikas instruments ir kastaņetes. Ar šī instrumenta palīdzību, dejas laikā, tiek atskaņots ritms. Pie pūšamajiem, spāņu mūzikas tautas instrumentiem, varam minēt flautas – dulzaina, flauta, u. c. Lielu popularitāti ir iemantojušas arī tamburīni, kurus labprāt, dejas laikā izmanto sievietes. Viens, no senākajiem, spāņu tautas mūzikas instrumentiem ir bandurria – stīgu instruments, kuram ir 5 stīgu pāri. Pēc izskata, mūzikas instruments atgādina mandolīnu. Pirmo reizi, šis mūzikas instruments tiek pieminēts 1752. gadā, vienīgajā muzikālajā manuskriptā, kurš ir saglabājies līdz mūsu dienām.