Atrodies sadaļā
Kategorijas: Tautas kas dzied

Dažādu tautu tradicionālā mūzika

Dažādu tautu tradicionālā mūzika

Mūzika, ir neatņemam, jebkuras kultūras sastāvdaļa. Tieši, tautas mūzikā, vislabāk izpaužas tās raksturs, tās tradīcijas, vērtības un pat vēsture

Ķeltu mūzika

Senās ķeltu galda dziesmas, kuras uzrakstīja divi brāļi, pēc kārtējās ražas novākšanas. Pateicoties, ļoti vienkāršajiem vārdiem, kuri tulkojumā nozīmē: “Dzer sidru, Lau! “ un viegli iegaumējam motīvam, šī dziesma kļuva pazīstama visā pasaulē. Tā, lūk, pavisam vienkārši, mūzika kļūst par tautas mūziku un tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. (informācija ņemta no kredītu salīdzināšanas portāla Gruzijā www.sesxi247.com)

Spāņu flamenko

Flamenko, kaislīgās un jutekliskās mūzikas parādīšanos, saista ar romu tautības pārstāvjiem. Apmetušies dienvidu piekrastē un Andalūzijas provincē, viņi sāka pārņemt un pārveidot, vietējo iedzīvotāju, muzikālās tradīcijas, piemēram, mauritāņu, eiropas un spāņu. Visu, šo muzikālo tradīciju savienojums izveidoja ugunīgo flamenko.

Tatāru tautas mūzika

Tatāru tautas dziesmas ir ļoti dažādas, bet pārsvarā jutekliskas, dziļas un skumju pilnas. Dziesmas, Zuli Kamalovas izpildījumā, ļoti labi un precīzi ataino tatāru tautas dvēseli.

Brazīliešu samba

Samba – tas ir jūtīgs stāsts par mīlestību, kurš tiek attēlots ar skaņas palīdzību. Tā ir mūzika, kura skan visslavenākajos brazīliešu karnevālos. Ātrais bungu un bongo temps, ģitāru un flautu skaņas, neļaus nevienam palikt vienaldzīgam. Varbūt, kādam ir palaimējies un viņam ir bijusi izdevība redzēt to visu pašam ar savām acīm, ja nē, tad šo krāšņumu mēs varam vērot televīzijas ekrānos. Festivālu laikā, skanošā mūzika arī ir kļuvusi par tautas mūziku.

Indiešu tautas mūzika

Indiešu mantras tiek uzskatītas par sevis izzināšanas līdzekli, kurš veicina gribasspēka un prāta nostiprināšanai. Tradīcijas vēsta, ka šī mūzika ir spējīga dziedināt, pagarināt mūžu un apveltīt cilvēku, kurš tās dzied, ar gudrību. Šī mūzika lieliska der meditācijām. Visa, indiešu tautas mūzika, ir caurstrāvota ar mieru, vienkāršību un dziļu garīgumu.

Gruzīnu tautas mūzika

Gruzīnu tautas mūzikas vēsture, ir aizsākusies jau pirms 1500 gadiem. Tās rašanos ir ietekmējuši gan rietumi, gan Austrumi. Gruzīnu tautas mūzikai ir raksturīga īpaša balss tehnika un daudzu toņu izmantošana, dziesmas parasti ir trīsbalsīgas un tās pārsvarā izpilda vīrieši. Visu, gruzīnu, tautas mūziku var izprast, tikai to dzirdot.

Meksikāņu tautas mūzika

Meksikā, līdz pat mūsdienām, ir saglabājušās tautas mūzikas grupas. Grupas dalībnieki, parasti, spēle ģitāras, vijoles, trompetes. Dziesmas laikā, cilvēki ne tikai dzied, bet arī dejo. Meksikāņu tautas mūzika ļoti labi atspoguļo šeit dzīvojošos cilvēkus, kuri ir ļoti dzīvespriecīgi un temperamentīgi.

Ķīnas tautas mūzika

Šī mūzika ir tikpat skaista, kā lotosa zieds. Senajos laikos, prasmi spēlēt uz mūzikas instrumentiem, uzskatīja par dievu dāvanu. Ķīniešu tautas mūzika ir spējīga radīt cilvēkos harmoniju, bet, tā ir spējīga radīt arī haosu, tā ietekmē noskaņojumu un attiecības ar līdzcilvēkiem. Ķīniešu tautas mūzikā, vokāls ir vienbalsīgs, vēl ir raksturīga falseta vai rīkles skaņu lietošana.

Afrikāņu tautas mūzika

Āfrikā dzīvo ļoti daudz dažādu cilšu un tautu, tāpēc arī tautas mūzika Āfrikā ir ļoti dažāda. Lielāko dziesmas daļu, veido balss, bet tiek izmantoti arī muzikālie instrumenti, piemēram, trompetes, flautas, bungas, zvani, u. c. Daudziem, no mums, Āfrikas tautas mūzika patīk tās slaveno bungu un ritmikas dēļ.

Skotu tautas mūzika

Ja mēs runājam par skotu tautu mūziku, tad mums uzreiz prātā nāk dūdas. Paši skoti uzskata, ka dūdu skanēšana, atgādina dažādas dzīvnieku un cilvēku balsis. Dūdas skaņas, kādreiz var dzirdēt, pat no piecu kilometru attāluma. Tādas īpašības, piemīt reti kuram mūzikas instrumentam.

Kubiešu salsa

Tardicionālā, sešdesmito gadu mūzika, bet ļoti populārā Kubā kļuva astoņdesmitajos gados. Salsa tur ir iedzīvojusies tik labi, ka tagad tiek uzskatīta par kubiešu tautas mūziku.

Grieķu tautas mūzika

Par Grieķu tautas mūziku parasti tiek uzskatīta deja sirtaki, bet patiesībā, mūzika, šīs dejas izpildīšanai, tika sarakstīta tikai 1964. gadā. Mūzika, grieķiem, tik ļoti iepatikās, ka viņi to uzreiz sāka uzskatīt par savu tautas mūziku.

Mūs nevāji atbalsta – sesxi247 kas izsniedz kredītus Gruzijā, kas savukārt viņu valodā ir (swrafi sesxebi uprocento)

Latvija ir zeme, kurā cilvēki dzied

Latvija ir zeme, kurā cilvēki dzied

19. gadsimta pirmajā pusē, koru dziedāšana Latvijā kļuva īpaši populāra. Šajā kustībā aktīvu dalību ņēma gan skolas, gan baznīcas. Profesionālo izglītību, pirmie koru dalībnieki, saņēma Vācijā. Bet latvieši ļoti pārdzīvoja par savu dzimto kultūru un tāpēc koru repertuārs, ātri vien, tika sākts papildināt ar latviešu tautas dziesmām. Koru skaits, šajā laikā, sāka strauji pieaugt.

Dziesmu svētku kustība sākās no apvienoto koru koncerta, kurš pirmo reizi notika 1864. gadā, Dikļos, kā arī no pirmajiem Kurzemes Dziesmu svētkiem, kuri notika Dobelē, 1870. gadā. Šo abu svētku repertuārs, galvenokārt, sastāvēja no vokālās baznīcu mūzikas.

1873. gada, jūnijā, notika pirmie Vislatvijas Dziesmu svētki Rīgā. Tieši šajos gados, koru dziedāšanas entuziasts, komponists un pedagogs Jānis Cimze uzrakstīja dziesmas, kuras līdz pat mūsu dienām ietilpst koru repertuāros, piemēram, “Rīga dimd”. Jānis Cimze apstrādāja aptuveni 350 latviešu tautas dziesmu. Pirmajos Dziesmu svētkos bija 1003 dalībnieku un šim varenajam korim diriģēja Jānis Betiņš un Indriķis Zīle.

Nākamie Dziesmu svētki notika 1880. gadā un kori, šajos Dziesmu svētkos izpildīja, latviešu komponistu – Maskavas un Pēterburgas konservatorijas absolventu, dziesmas: Vāgnera, Jurjāna, Kade. Šīs dziesmas ir kļuvušas par klasiku, piemēram, Jurjāna dziesmu “Pūt, vējiņ” daudzi uzskata par latviešu tautas dziesmu. Šos svētkus organizēja Rīgas Latviešu biedrība. Koru dalībnieku skaits jau bija 1653 dalībnieki.

Trešie Dziesmu svētki notika 1888. gadā un tieši tāpat, kā iepriekšējā reizē, tos organizēja Rīgas Latviešu biedrība. Koru dalībnieku skaits bija manāmi audzis un jau bija sasniedzis 2618 dalībnieku. Pirmo reizi, svētku ietvaros, notika vokāli – instrumentālās mūzikas koncerts.

Ceturtie Dziesmu svētki, 1895. gadā pārcēlās uz Jelgavu, bet tas netraucēja svētku dalībniekiem doties arī uz turieni. Koru dalībnieku skaits sasniedza 3000 cilvēku, tam vēl pievienojās orķestris, kurā bija 170 muzikantu.

Tālāk svētki notika ar dažādiem intervāliem – 1910. gadā, 1926. gadā, 1931. gadā, 1933. gadā. Šajos svētkos korus parasti diriģēja Latvijas visizcilākie diriģenti – Jāzeps Vītols, Jānis Betiņš , Indriķis Zīle, u. c.

20., 30. gados Latvijā tika atvērta konservatorija, un cilvēki, labprāt, devās uz turieni mācīties, tāpēc, ka tur mācīja dziedāt profesionāli. Šajā laikā, koru palika aizvien vairāk.

Kad sākās revolūcija, tas tika atspoguļots arī dziesmās. Tagad kori sāka izpildīt gan “Internacionāli”, gan “Marseljēzu”. Latviešu mūzikā, visas tās pastāvēšanas laikā pirmo reizi parādījās revolucionāru dziesmas, kuras bija apstrādātas un pielāgotas koru izpildīšanai.

Koru kustība neapstājās arī pēc 1940. gada, jo tieši šajā gadā tika organizēts Radiokomitejas koris. Latvieši, no dziesmas nešķīrās, arī kara laikā. Šajā laikā, tika organizēts latviešu divīzijas pūtēju orķestris, kurš piedalījās ar koncertiem ielenktajā Ļeņingradā.

Pirmie Dziesmu svētki, nu jau Padomju Latvijā, notika 1948. gadā. Tajos piedalījās 20 000 dziedātāju un 100 000 klausītāju. Tā sākās jauna, latviešu dziesmu ēra, kura turpinās arī mūsdienās. Dziedātāji un dejotāji, lieli un mazi, no visas Latvijas, steidzas uz Rīgu, lai piedalītos šajos skaistajos svētkos. Svētku programmā, latviešu koru klasika bija spējīga mierīgi sadzīvot ar padomju komponistu dziesmām – Ozoliņa, Mediņa, Aleksandrova, Dunajevska, u. c.

Svētkos piedalījās arī deju kolektīvi. Svētku laikā notika lietišķās mākslas izstādes, teatrāli uzvedumi, profesionālu mūziķu koncerti, ar laiku, tas kļūs par neatņemamu svētku sastāvdaļu.

Kopš 1955. gada Dziesmu un Deju svētki notiek Mežaparkā.